Jaunais, 2025.gads Rosmes bibliotēkā sākas strauji. Jau no 6.janvāra te apskatāma Ķekavas rokdarbnieču pulciņa LABIEŠI rokdarbu izstāde Purvītim pa pēdām. Tā tapusi kā veltījums dižā mākslinieka - gleznotāja un skolotāja Vilhelma Purvīša (1872. gada 3. marts — 1945. gada 14. janvāris) dzimšana apaļajai gadskārtai. Zīmīgi, ka tieši šī gada janvārī aprit 80 gadi kopš dižais meistars devies viņsaulē.
Izstāde būs skatāma līdz 4.februārim, kad tā noslēgsies ar sarīkojumu Pārmijas Sveču laikā, kurā notiks tikšanās ar darbu autorēm, vaska sveču darbnīca, kā arī izstāžu mija, jo Purvīša vietā no 4.februāra stāsies ceļojošā Daces Frindas lellīšu izstāde Meteņu noskaņās.
Par to, kā radusies un īstenojusies tiešī šī iecere, Labiešu vadītāja Andra Gribuste stāsta: Purvīša jubilejas gads un izstāde kalpoja kā iedvesmas avots. Daira Maldere, rosīga LABIEŠU dalībniece, pēc izstādes apmeklējuma atbrauca un jūtu uzplūdā pateica: "Šujam Purvīti". Iestājās klusums un apmulsums - kā? Pēc nelielas pauzes sākām domāt. Iepriekš jau bijām iemēģinājušas roku vienā no "japāņu lāpīšanas" tehnikām un audumu aplikācija arī bija zināma. Tad mūs uzrunāja šuvēja, kurai bija sakrājušies audumu atgriezumi, bet ņēmējs pazudis un tad jau vairs tikai atlika eksperimentēt. Kārtējo reizi varējām pārliecināties, ka darbs dara darītāju.
Katra atrada savu veidu Kāda visu darbu paveica tikai smalki izšujot kā zīmējot ar krāsu zīmuli, kāda vairāk izmantoja audumu aplikāciju, lielākā daļa abas tehnikas. Kādai paveicās atrast audumu ar iecerēto zīmējumu un krāsu, kādai pietika ar mūsu krājumiem, kāda paskatījās kas kaimiņam lieks, bet Zinta Ērgle lietoto apģērbu veikalā nopirka blūzi, lai izgrieztu vajadzīgo detaļu. Visu ziemu likām, kārtojām, šuvām, ārdījām un atkal šuvām, un pavasarī pašas bijām pārsteigtas un iepriecinātas par rezultātu.
Līdz šim savu veikumu esam atrādījušas mājās Ķekavā, Rīgā, Ķegumā un Liepājā. Draugi un radi stāstot par redzēto ieinteresē arī citviet un izskatās, ka tik drīz autoru darbi pašu mājas sienas nerotās.
Tad nu visu 2025.gada janvāri Purvīša gleznu iedvesmotie rokdarbi būs skatāmi Rosmes bibliotēkā.
Jautāju Andrai, cik sena tad ir LABIEŠU pašu vēsture? Un, lūk, ko viņa stāsta - Par " Labiešu" dibināšanas gadu uzskata 1980.gadu, kad adīšanas kursos satikās mācīties alkstošas ķekavietes. Jaunākā nesen bija uzsākusi skolas gaitas, bet cienījamākā bija pārkāpusi astotajam gadu desmitam. Nākamajā ziemā mācījušās tamborēt, tad mezglot. Pēc trim radošām ziemām vairs negribējies šķirties un radošās tikšanās turpinājās. Pulciņa vārda devēja ir Rita Bluķe, bet visām pārmaiņu vētrām ilgus gadus cauri vadījusi Veronika Beiermane ar savu uzticamo balstu Ainu Saknīti. Sarunās par šo laiku vecbiedri atceras vakarēšanas ar dziesmām un rokdarbiem, dažādas tikšanās, nodarbības sēžot mēteļos, lai nesaltu un neiztrūkstošās tērpu skates gan mājās, gan izbraukumos.
Šobrīd pulciņu vada Daira Maldere un Andra Gribuste, bet apgūstamajām prasmēm piepulcējusies pērļošana, mākslīgo ziedu un rotu gatavošana, audumu apdruka, šūšana un izšūšana.
Šogad LABIETES ceļot saulītē seno prasmi - kreklu šūšanu un izšūšanu, bet jau izšūtie tamborējumi no janvāra otrās puses mēnesi būs skatāmi Ķekavas kultūras namā.
Labietes ir atsaucīgas un sadarbīgas un labprāt izmanto iespēju piedalīties citu novadu tautas lietišķās mākslas kopu rīkotajās norisēs un projektos. Īpaši cieša draudzība izveidojusies ar Tautas lietišķās mākslas studiju "Bauska", kur izmantojušas iespēju noaust un uzdarināt savu Zemgales arheoloģisko tērpu, ko izrāda Daira. Savukārt par lībiešu apģērbu mācījušās pie "Tīnām" Tīnūžos. Tā nu sanācis, ka pagājušā vasara un rudens laikā kopā ar "Bausku" ticis šūts un izšūts Zemgales etnogrāfisko kreklu, bet tās, kurām ir vēlme, bet nebija laika vasarā, savu kreklu darinās šoziem. Bieži Labietes brauc ciemos mācīties arī pie citiem meistariem. Piedalās arī Senās klēts 5 novadu cimdu projektā un izstādēs, ar kuru veidotājiem esot uz viena viļņa.
Saite uz fotoalbumu - https://photos.app.goo.gl/veRC6uUjscmS793A6
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru