Gunars Janovskis (1916–2000) rakstniecībā debitēja 20. gs. 30. beigās, bet nopietnāk literārajam darbam pievērsās pēc kara tieši dzīvodams trimdā, un kļuva par vienu no ražīgākiem latviešu rakstniekiem ne tikai trimdā, bet arī Latvijā. Caur G.Janovski mums parādījās iespēja iepazīt ne tikai latvju trimdinieku dzīves skarbās lappuses, bet arī leģiona laiku un triecienus. Gunars Janovskis patiesi ir arī viens no iemīļotākajiem latviešu rakstniekiem. Iznākuši rakstnieka Kopotie raksti un arī daudzi no viņa romāniem piedzīvojuši vairākkārtējus atkārtotus izdevumus. Sōla, Pilsēta pie upes, Ēnu menuets ...
Gunara Janovska mūža lapas grāmatās ierakstījis ne tikai viņš pats, jo lielā daļa viņa darbu ir ar ciešu autobiogrāfisku ievirzi, bet arī Osvalds Zebris romānā Meža kaija sērijā Es esmu ... un Inguna Daugste Silasproģe šīs pašas sērijas monogrāfijā Balsis pār jūru.
